Brīvdabas kāzas Ungurmuižas parkā
Mēs apprecējāmies 9. augustā skaistā vasaras dienas pēcpusdienā Ungurmuižas parkā. Par laimi, laiks bija lielisks – ne par aukstu un ne par siltu. Pat nepieļāvām iespēju, ka varētu līt, jo visa mūsu ceremonija bija paredzēta zem klajas debess.
Kāzu ceremoniju vadīja sieviete vārdā Laima no Stalbes pašvaldības. Ilgi mums nācās ar viņu runāt par to, kādēļ nepieciešama dzejas lasītāja un kādēļ viņa nevar viena pati vadīt ceremoniju. Kā izrādījās, viņas abas ir sava veida komplekts – viena bez otras nevar. Kad jautājām, kādu dzeju paredzēts lasīt ceremonijas laikā, tad sekoja pārsteigts skatiens un atbilde – kā kādu, par mīlestību, protams. Ceremonijas laikā dzeja bija, kā jau dzeja kāzās – salkana, par mīlestību, kopīgo nākotni, gaidāmajiem priekiem un bēdām.
Kad viesi bija atraduši savas vietas, vedēji kopā ar Pēteri un ceremonijas vadītāju un, protams, dzejas lasītāju nostājušies savās vietās, tad, skanot Baha Ave Maria, sākās ceremonija. No muižai netālu esošā tējas namiņa redzējām nākam Lāsmu – saviļņotu, skaistu, asaras valdošu, turoties pie tēva rokas. Tēvs lepns, acīs asaras. Pienākot pie Pētera, Lāsmas tēvs saka: “Pēteri, tagad es nododu viņu tavā gādībā. Rūpējies par viņu.” Jūtams, ka visi ir saviļņoti un valda asaras. Labi, ka ir vedēji, kas parāda, kur jāiet un kā jāstāv.
Pati ceremonija paskrien ātri, likuma panti mijās ar dzeju, bet mēs tikai dzirdam, ka laiku pa laikam kaut kur ir jāparakstās un īstajā brīdī jāsaka: “Jā”. Pēc ceremonijas seko sveicēji, fotografēšanās, šampanietis un uzkodas. Viesi dodas uz Nītaures Dzirnavām, lai sēstos pie svinību galda. Mēs vēl paliekam nu jau gandrīz tukšajā Ungurmuižas parkā, lai mierīgi apsēstos un atvilktu elpu.
Atskatoties uz kāzu dienu, uz visu gatavošanos pirms tam un tām emocijām, mums pašiem ir liels prieks, ka kāzas izdevās tieši tādas, kā gribējām. Mums pats galvenais bija, lai mums pašiem ir interesanti un paši izbaudām dienu. Un tā arī notika – pēc mičošanas sekoja dejas, kas beidzās tikai atoņos no rīta. Paši gulēt gājām ap sešiem rītā. Istabā atradām šampanieti ūdens traukā, jo ledus bija sen jau izkusis un sveces jau sen nodzisušas.
