










































































Rudens kāzu stāsts – Gunta un Rūdolfs
Abiem rīts bija satraucošs. Rūdis dodoties uz māsas māju bija aizmirsis maku un skuvekli, man kleitai nebija apakšsvārki un viss spīdēja cauri. Rūda mamma mani izglāba ar saviem kāzu apakšvārkiem, kuri bija ļoti labi saglabājušies, un Rūdis pa savām kabatām salasīja piecus latus, lai aizskrietu uz veikalu un nopirktu gan skuvekļus, gan brokastis. Man tajā laikā bija pasūtīta pica, kura noteikti bija garšīga, bet es tobrīd biju stavoklī un uz ēšanu prāts nenesāsa. Mūsu kāzu dienā laikapstākļi bija viekārši brīnišķīgi. Visu iepriekšējo nedēļu bija lijis lietus un tieši mūsu dienā spīdēja skaista saule un daba jau krāsojās košās rudens krāsās.
Kad bijām jau gatavi, mūs katru iesēdināja mašīnā un veda uz nezināmu satikšanās vietu. Rūdi turp veda ar aizsietām acīm. Mēs satikāmies uz skaista tiltiņa netālu no Ikšķiles. Apskatoties apkārt bija skaists rudens un ieraugot vienam otru sariesās asaras acīs. Tajā brīdī sapratām, ka šis ir laimīgākais brīdis mūsu mūžā. Šī satikšanās un laikaapstākļi, kas bija mūsu dienā, ir vispilgtākās emocijas, ko atceramies kā pirmo. Visa diena bija lieliska, mēs viens otram teicām JĀ vārdu, saņēmām daudz skaistus apsveikumus no visiem un izbaudījām visus pārsteigumus, ko bija sagādājuši vedēji… katra sekunde, minūte un stunda bija īpaša, jo mirklis, ko izdzīvojām, ir unikāls un otrreiz tādu mūžā vairs nepiedzīvot.
Ik pa laikam pārsķirstot albumu, gremdējamies atmiņās, cik laimīgi bijām kāzu dienā un cik laimīgi esam arī šodien.
Citiem, kas grasās precēties mēs iesakam piedomāt pie tā, kā viņi šo dienu vēlas atcerēties pēc daudziem gadiem, jo tieši ar Ģirta (mūsu kāzu fotogrāfa un šīs mājaslapas samnieka) palīdzību un centību mēs jebkurā brīdi varam atgriezties laikā uz dienu, kad precējāmies un sajust visu no jauna.
Jau no pirmās tikšanās reizes bijām patīkami pārsteigti par Ģirta nopietnību, un to, kā viņš pieiet darba un koncentrējas uz rezultātu. Jau uzdevumā iesūtīt 10 bildes, kas mums pašiem patīk, bija jāpapūlas. Apbrīnojami ir tas, cik daudz viņš ir gatavs upurēt labam kadram – līst upē, gulties slapjā pļāvā vai grāvi, lai tikai mūs iemūžinātu no visskaistākā skatupunkta.
Ģirtu mēs noteikti ieteiksim katram, kurš vēlēsies redzēt bildes ar pievienoto vērtību, jo albums ir brīnišķigs un katra bilde tajā ir ar savu stāstu.