Kāzas vasaras saulgriežos

Mūsu kāzas notika tieši vasaras saulgriežos. Kad veselu nedēļu pirms tam visā Latvijā bija aumaļām lijis lietus, bija pavisam mazas cerības, ka Mūsu Dienā varētu būt citādāk. Tomēr, kā jau tas mēdz gadīties šādos īpašos brīžos, mums veicās – visur, kur braucām, spīdēja saulīte un debesīs peldēja lielie, baltie, skaistie mākoņi. Katrs brīdis no šīs dienas ir iespiedies atmiņā: kā pucējāmies un posāmies no rīta, kā devāmies ceļā, kā satikāmies zem lielā, skaistā ozola, kā teicām “Jā” viens otram un kā no tā brīža viss tālākais jau ritēja pats savu gaitu, jo svarīgākais jau bija padarīts – mēs bijām apprecējušies. Iespēja šajā dienā būt kopā ar mūsu mīļajiem vēl tikai pastiprināja to apziņu, ka darām ko ļoti īpašu – izveidojot savu ģimeni, apvienojam divas dzimtas vienā. Skaistās vietas, kur bijām, lieliskās bildes, kas tapa, ēdieni, kas tika ēsti – tās visas ir mazas stāsta daļiņas, kas savijas vienā lielā, jaunā, skaistā stāstā par mūsu ģimeni, stipru ģimeni, latvisku ģimeni.