Pagājušais gads ir bijis ļoti darbīgs. Jau aprilī sākās kāzu sezona ar pirmajām kāzām ārpus Latvijas. Saulainajā Sicīlijā precējās Lilija un Viktors. Ar šiem jaukajiem cilvēkiem iepazinos Jekaterinas un Nikitas hipiju kāzās – tā ap 5:00 no rīta devāmies uz jūru un runājām par aktuālajām lietām politikā un dzīvi Londonā. Es gan turējos pie kameras, ārā vairs nebija tik karsti, lai mestos peldēt. Lai nu kā, Sicīlija priecēja mūs ar burvīgu sauli un vasaru jau pavasarī! Šo kāzu stāstu jau vairākus mēnešus gribu parādīt, tik tālāk par mazu ievadu neesmu ticis. Drīz.
Sicīlijas kāzas šķita kā tāds kāzu festivāls, jo sanāca tur pavadīt vairākas dienas. Apskatīt Taormina pilsētu un baudīt vīnus Gambino vīnu darītavā. Maģiskie mākoņi iekļāva šos dārzus, varēja tik laimīgi nopūsties par idilli, kas tur valdīja.
Maijam atvedu siltumu uz Latviju, un bija spēks sākt kāzu sezonu. Pavasaris un rudens ir mana iemīļotākā sezona kazām. Nav tik karsti un daba arī citās krāsās.
Lietus un saule, un lietus un saule, bet tas nebija šķērslis Kristīnes un Kaspara kāzās. Gaujas krastā lietus lāses čabināja lapas, pielijušās maijpuķīšu audzes un mieripilnos preciniekus nemaz netraucēja. Tā sirdsilti!
Margaritas un Arņa kāzas šķita tā kā savējo kāzas. Tāds vieglums un jautrība. Kāzu noslēgumā braucām pa šoseju pēc fotosesijas senā limuzīnā. Ražots ap 1970. gadu. Tādā ar auru un noskaņu kā Krustēva filmās. Radio atskanēja dziesma – Limp Bizkit – Rollin, skolas dienu hīts. Kurš gan 2000s tai nelēkāja līdzi piedziedājumā (ak, saldie ”16”!). Braucot šādā auto un skanot šim enerģiskajam hītam, visi kratījāmies vienā ritmā. Vairāk par šo kāzu dienu var apskatīt šeit.
Jo ilgāk fotografē kāzās, jo ir lielāka interese atrast un nokļūt nezināmās teritorijās. Viens no maniem lielākajiem priekiem ir pētīt un izzināt jaunas vides. Kopā ar Everitu un Māri ieklīdām Juglas laivu bāzē. Bieži to biju vērojis, braucot Rīgā no Vidzemes puses, tad nu viņu kāzas bija lielisks aizbildinājums tur iekļūt. Sākumā gan nebija tik viegli, bet sargu izdevās piekukuļot :) (laivu bāzes kāzu diena skatāma te)
Pēc čaklās pavasara sesijas jūnijā ar draugiem devāmies uz Islandi izvēdināt galvu (ieskats mūsu Islandes braucienā, tur ir ļoti, ļoti) spirgtajos vējos un uzlādēties vasaras kāzu cēlienam. Devāmies Jāņu laikā, kad cilvēkiem vairāk prāts uz pļavu puķēm un sadziedāšanos vērsts.
Tad nu pilns svaigu spēku un emociju varēju mesties kārtīgā kāzu maratonā, un, jā, 2015. gads iezīmējās arī ar sportisku garu, noskrēju savu pirmo ½ maratonu, bet tas jau ir cits stāsts.
Latvijas vasaras ir bagātas ar ogām, zemeņu laikā Liene un Edgars svinēja savas kāzas zemeņu noskaņās. Nezinu, kuros dārzos lasītas, bet tur varēja saēsties labākas sezonas ogas. Uhh, kā gribētos kādu sauju svaigo ogu.
Pirmo reizi tiekoties ar Ingu likās, ka mani grib izjokot. Sāsti par Ingas darbiem Artikā un līgavaini Robertu, kurš vada grupas Everestā. Man šķita, ka tā ir tikai filmās. Līdzīgi kā ikdienas dzīīvē, kāzu dienā mēs arī ceļojām. Rīga, osta, pļavas, meži – nekas nebija par grūtu.
Tā kā kāzas parasti beidzas vēlā nakts stundā un jābrauc gari gabali, mēdzu fotografēt pieturas. Nakts mežus un pļavas. Tā ir viena biedējoša un patīkama nodarbe reizē. Nekad jau nevar zināt, ko tā nakts aiz sevis slēpj. Miglas rīti un mēness gaisma.
Jānis un Baiba kāzu vakaru svinēja savā pagalmā. Šim lielajam notikumam par godu tika uzcelts liels šķūnis. Protams, pabeidza pēdējā brīdī, labā ziņa ir tā, ka Jānim vēl ir brāļi, tā kā iespējams šīs nav pēdējās kāzas, kas tik skaistā sķūnī tika svinētas.
Anna un Ulvis daudz ko taisa paši. Sākot ar ūsu vasku, beidzot ar kāzu ziediem, kas dienu iepriekš pļavā lasīti un kāzu kleitu, ko Anna pati pāršuva savai gaumei un priekam. Lieki piebilst, ka kāzu dāvanas tika īpaši pieteiktas – tika dāvinātas paciņas labdarībai, pilna ķerra prieka citiem. Burvīgi. Nosmējam un nosvinējām dienu godam!
Domājot par Maiju un Rūdolfu, gribas dziedāt. Rūdolfs ir kormeistars, un, tā kā Maijas brālis uzņēmās vakara daļas izklaidējošo daļu, dziesmas skanēja vienā skanēšanā. Diena un saule ļoti lutināja, jo rīts sākās ar lietu, bet tas tik atsvaidzināja maņas, lai svētku prieku var izjust pilnām mutēm.
Galvu reibinoša vasara. Daudz pļavu un mežu brists. Liels bija mans prieks uz kāzām paņemt līdzi arī lielo filmu kameru. Tā, lai ir kāds piedzīvojums un cita garša bildēm. Šķiet ļoti veiksmīgs lēmums. Ņemšu vēl.
Sanāca arī nofotografēt vienas kāzas tikai ar fotofilmiņu. Burvīgās Jūlijas un Ginta kāzas. (fotofilmiņas kāzas skatāmas šeit) Te gan jāatzīstas, ka arī deju grīda tika iemēģināta, jo šajās kāzās biju arī kā viesis ;) Vasaras piedzīvojumu gars.
Gandrīz kā ceļojumā, divu dienu brauciens uz kāzām Latgalē, tālu tur pie Krievijas robežas. No vienas puses tālākais Latvijas nostūris, no otras tik silti un mājīgi, ka ceru braukt vēl. Kāzas šķūnī un plašie lauki pilnbriedā.
Šajās kāzās bija viena no efektīgākajām līgavaiņa zagšanām. Mazliet bailīgs nakts rallijs līdz pierobežas zīmei. Kino cienīgi kadri un noskaņa -viss beidzās labi!
Jūlija beigas un augusta sākums, šķiet, bija karstākais gada brīdis. Gan vasaras gaisam, gan darbu ciklam. Atsvaidzinoši ir vakarā uz ezera – Troelam un atsaucīgajam draugam airēšana ir liels prieks, to nevar neizmantot, pat kāzu dienā.
Skaistas kāzu bildes top komandas sadarbības rezultātā. Ar komandu es domāju visus iesaistītos, gan jauno pāri, vedējus un viesus. Ar Zani un Rolandu bija lieliska komandas sajūta. Lielākās svinības bija dienas pirmajā pusē, vakarā devāmies iekarot pļavas, mežus, jūru un nakts lielceļus – atlika tik nodomāt par burvīgu foto vietu, un viss jau notika pats no sevis
Godīgi sakot biju mazliet apjucis, kad uzzināju, ka ir 2-3h laiks foto priekiem Lolitas un Artūra kāzās. Reti, kad sanāk tikt pie 1 stundas, kur nu vēl vairāk. Vieta tik labi zināmā Sigulda, reizē tik pazīstama un pierasta, ka pat apjukt var. Viss gan sanāca vairāk kā forši. Metāmies alā un kolhoza garāžās, kur nu vēl kontrastaināk, bet visur savs skaistums.
Trakās spilvenu kaujas, zirgi, Ziemeļblāzas pils, brauciens ar jahtu – burvīgs saulriets, tandēma velo un daudz smaidu – ļoti aktīva svētku diena un reizē miera un baudīšanas pilna. Bieži pēc kāzām šķiet, ka ir nodzīvots vairāk nekā viena diena.
Septembris man ļooooti patīk kāzu sajūtās. Rudens kopumā. To grūti ir ietērpt vārdos, bet tur slēpjas tāda nostaļģiska maģija. Kāzas no vienas puses ir svētki un prieks, no otras liela uzdrīkstēšanās un solījums, kas jātur. Reizē jauns sākums un tajā pašā laikā arī kaut kā beigas. Tā ir arī ar rudens sajūtu gaisā. Tāds prieks un nostaļģija reizē.
Līgas un Jāņa kāzās gandrīz paliku mājās, labi, ka laicīgi sāku doties ceļā, un brīdī, kad gribēju iet ārā no mājas, dzelzs durvju slēdzene bija ieķīlējusies. Sākās maza panika, jo no 3. stāva neizlekt. Ko darīt, ugunsdzēsēji, palagu striķis vai SOS durvju uzlauzējs. Viss beidzās labi, mājas saimniece atslēdza no otras puses, un ierados tik ar 5 min kavēšanos pucēšanās daļā ;)
Un līdzīgi var teikt par kāzu sezonu, no vienas puses prieks par piedzīvoto, un tajā pašā nostaļģijas pilns varu gaidīt jauno sezonu.
Ar fotografēšanu gan darbi nebeidzas. 1. novembrī nofotografēju pēdējās kāzas, bet darbi vēl ritēja pilnā sparā darbos ar kāzu bildēm un skaistajiem albumiem.
Devos arī divas reizes uz Stokholmu smelties zināšanas un jaunas vīzijas kāzu darbības jomā. Negaidīti pavērsieni un atklāsmes, kas noteikti ietekmēs tālāko virzību. Viss gan uz labu, jauns gads un jauni uzdevumi.
Šādi darbu apkopojumi nāk lēni un grūti. Grūti, jo tik daudz fotogrāfiju ir jāatstāj mapītē. Failu tūkstoši, par kuriem runā šie desmiti. Mīļš paldies visiem pāriem, kas mani izvēlējās kā savu kāzu fotogrāfu, un liels paldies Aigai (Aiga ir lieliska modes un cilvēku fotogrāfe) par pacietību un palīdzību, veidojot šo gada apskatu, un spēku un atbalstu darbos un nedarbos ;)
Ceru, šis garais apkopojums deva savu devu prieka arī jums.
Tiekamies kāzās vai tepat ielās ;)
