Labākas kāzu fotogrāfijas 2016

2016. gada kāzu vasara ir beigusies, lai var sākties 2017. gada kāzu laiks.
Ir vēl mazliet nepierasti rakstīt 2017., bet tas nāk aizvien tuvāk.

Nebūs melots, ja teikšu, ka 2016. gads ir bijis krāsainākais un varenākais kāzu gads, bet tas ir kā pateikt gandrīz neko.

Pirmos teikumus uzrakstīju kādā vēlā vakarā, lai ir kā āķis rīta darbiem…

Muļķīgi ir teikt, ka fotografēju sevis dēļ, bet tā tik tiešām ir. No sirds priecājos ik reizi, kad var sajust to priecīgi virmojošo gaisu, to satraukumu pirms svarīgā “Jā” un svētku prieku pēc lielajiem satraukumiem.

Par ko gan satraukties?

Vai visi atbrauks, vai kāds nebūs aizmirsis datumu, vai būs īstās puķes, spīdēs saule un uzkodas būs laikā. Satraukties var par visu un reizē ne par ko – baudīt dienu, kāda tā nāk.

Kāpēc fototgrāfam būtu par to jāraksta un jādomā? Fotogrāfs redz un ir klāt gandrīz ikvienā posmā, kas ļauj novērtēt svētku dienas gaitu un dažādo notikumu uztveri.

Atceros, kā solīju sev pirms gada, ka pēc katrām kāzām kaut ko pierakstīšu, tas gandrīz izdevās… ceru, ka nākošgad izdosies labāk :D

Kāzu pavasaris iesākās burtiski daudzus metrus virs zemes.

Ja vien varētu dalīt ordeņus par uzņēmību un optimismu, tad Agnese un Rainers ir tādu pelnījuši.
Rīgā lija, pūta un visādi citādi nekas neliecināja par iespēju lidot. Talkā nāca Airkargo balona speciālisti ar pareizo attieksmi, ka vienmēr esot vieta, kur var lidot… Rallijveidīgā pārbraucienā aizbēgām no negaisa, tikām pie saulrieta un kāzu diena izdevusies. Nieks par mājās aizmirsto līgavas pušķi vai satraukumiem par sliktajiem laika apastākļiem. Tur augšā aizmirstas visi nieki – ir klusums un elpu aizraujoši skati. Re re, būt fotogrāfam ir kā nemitīgā sapnī :D

Agrā pavasarī pieteicās kāds pāris no Ķīnas uz pirmskāzu fotosesiju Rīgā un tuvējā apkārtnē. Viss likās ticami un cerīgi, bet dažas dienas pirms plānotās foto dienas viņiem plāni mainījās un fotografēšanos atcēla. Nekas, rezultātā sanāca šī maģiskā pastaiga Vecrīgā kopā ar Lauru un Andi. Viņi ļoti iedvesmo ar savu dalīšanos priekā un mīlestībā. Tad vēl tikai saderinājušies, nu jau skaisti apprecējušies. Prieks par šādām satikšanās reizēm :)

Pavasara fotosesija Vecrīgā skatāma šeit.

Kāzas ir ļoti nopietns notikums, un pārlieku jokoties nevar, jo joki var piepildīties – sievastēvs teicās, ka meitu dos tikai ar īpašem nosacījumiem, un viens no punktiem bija aitu ganāmpulks. Sacīts, darīts – Artis pakaļ savai līgavai ieradās ar pulciņu aitu…

Pavasara hokeja drudzis, nav tas drošākais laiks pie stūres…

Lai gan kāzu ceremonijas aizvien vairāk norisinās dabā vai citās neierastās vietās – brīvdabas muzeja Usmas baznīca ir viena no mājīgākajām baznīcām Latvija. Mazliet tumša, mazliet maza un reizē plaša noskaņām un sajūtām.

Lietu kāzās nevar izlēgt vai izvairīties no tā, ja tas ir iecerējis būt kā nelūgtais vai lūgtais ciemiņš. Viņu var tikai pieņemt un draudzēties ar to. Slapjas kājas ir nieks, ja vien slapjš smaids tiek likts pretī. Protams, tas ietekmē, bet tam var ļauties un kāzu diena no tā nekļūst mazāk svarīgs notikums :)

Robertu Cimermani gribas īpaši izcelt.
Ikviens kāzu palīgs ir īpaši svarīgs, jo viņi lielā mērā veido dienas noskaņu un ritējumu. Droša un punktuāla šoferēšana ar smaidu uz lūpām – lieliska sarunu kompānija + atsaucība = Roberts, kurš ļoti labi dara savu darbu un vienmēr zina, kur jābrauc (it kā jau kas tur tāds, bet ir – visādi šoferīši satikti ;) – un tie lieliskie auto! Auto tēma vīsies cauri visam šim apskatam, lai gan pats sevi nepieskaitu pie auto ekspertiem, tajos dzelžos kaut kas ir.

Ir kāds iesākts projekts, kuru drīzumā ceru sākt rādīt – kāzas ir skaisti, bet vēl skaistāk ir svinēt kāzu jubilejas, dzīvi kopā arī daudzus gadus pēc svinīgās dienas.

Vecvecāku kāzu stāsti skatāmi šeit.

Tā kā pašiem svarīgi. Antra un Mārtiņš noteikti zina un māk darīt lietas, kā pašiem patīk.
Siltums pārņem, atceroties šo maija dienu. Satikās Makdonaldā pirms 10 gadiem un kāzu dienā saldējums tur garšo īpaši labi.
Ziedputekšņiem piesnigušais mežs vai saules pielietā pludmale.
Sirsnīgi un mīļi.

Pavasara kāzu stāsts skatāms šeit.

Lielākoties sanāk būt klāt kāzās no agra pucēšanās rīta līdz vēlai kūkas pauzītei. Reizēm gan ir tādas ekspress svinības, dažas stundas ļoti mazā pulkā, bet ne mazāk svarīgi un skaisti.
Zoltners šķiet ir kā radīts tādām nelielām un klusām svinībām.

Lai gan tradicionāli jūlijs un augusts ir tie karstākie vasaras mēneši, jūnijs diži neatpaliek. Šķiet vienas no karstākajām vasaras kāzām bija tieši jūnijā.
Slēpāmies mežā, dūmu aizsegā :)

Vēl nekas nebija sācies, bet man jau mutes kaktiņi sāpēja no smaidīšanās. Šī ir tā reize, kad gribas slēpties aiz stūriem un sajūsmā spiegt.
Lieliski un atvērti cilvēki, burvīga atmosfēra. Ballīte un tie zelta putekļi gaisā, kas visu saregulē tā, ka nemaz labāk nevar gribēt.
Paldies, Elīza un Reini, – iedvesma visai vasarai un izskatās, ka ar to pietiks vēl kādam laikam.

Jautrais kāzu stāsts skatāms šeit.

Drīz sāks pietrūks sajūsmas epitetu un īpašības vārdu.
Pucēšanās daļā ir kaut kāda īpašā sajūta gaisā. No vienas puses satraukti nervozā, no otras puses svinīgi nepacietīgā. Teju, teju viss sāksies, bet tajā pašā laikā, “kā nu būs”

Šo gan vairāk gribas dēvēt kā lielu piedzīvojumu. Kāzas vēdiskās tradīcijās. Pirmā šāda veida pieredze. Krāšņi un aizkustinoši reizē. Viens no novērojumiem jau vairākās kāzu sezonās, jo vairāk pats pāris pieliek roku savā kāzu dienas tapšanā un organizēšanā, jo lielāka varbūtība, ka viss sanāks sirsnīgi un mīļi.

Var tik apbrīnot Alises pacietību, kāzu rītā bija jāpavada daudzas stundas pacietīgā mierā, lai taptu skaistie hennas zīmējumi.

Vēdisko kāzu stāsts skatāms šeit.

Zane un Kristians mani atrada, jo bija redzējuši kāzas, kuras esmu fotografējis tikai ar foto filmiņu. Tā kā viņi paši ir jaunie kino profesionāļi, tad filmu process viņiem bija ļoti svarīgs un uzrunājošs.
Kāzu dienā gan miksēju filmu un digitālo, gala rezultātā tas dabiski un skaisti saplūst vienotā dienas stāstā.

Vienmēr priecājos par katru mazāko stūrīti, kas paredzēts man, vieta pie galda ir liels gods un lieliska iespēja uzņemt papildus enerģiju vakara cēlienam.
Virtuāli krāju savas galda kartes un šo glabāju arī fizisiki – lielisks pārsteigums no jaunā pāra :) Visi viesi ļoti novērtēja šādu jauku dekoru.

Tu esi īsts dānis, ja dzer kafiju – kafija kāzu dienā ar īpašiem baristām no vedēju puses :D

Ja jau kāds lasītājs ir nokļuvis līdz šim teikumam, var jau noprast, ka man dikti viss ir paticis.
Šajā reiizē gribas izcelt mičošanu. Sāka tā agrāk, kamēr vēl saules gaisma priecē un ļoti labi – pļava smaržo, cilvēki redz cits citu un var izsekot darbībām. Tā kā daļa viesu bija ciemiņi no dažādām pasaules malām, tad īpaši veiksmīgi.

Santa ar Kristapu noteikti iegūst apņēmīgākā un drosmīgākā kāzu pāra ordeni.

Uzbūvēts tilts pār upi, ceremonija kalnainā meža biezoknī – galvenais ir noticēt idejai un aizraut citus. Notikums ar draugu, ģimenes līdzdalību. Kāzas kļūst par svēktiem ar 10x lielāku spēku, jo tās sākas jau labu brīdi pirms svētku dienas.

Meža kāzu stāsts skatāms šeit

Jāatzīstas, ka viss nenotika tik gludi. Meklējot piemērotāku vietu kāzu kleitas kadram, sabira ābeles krikumi uz kleitas… “Slapjās ābelēs kleitu nekārt!!!” – mācība. Atvieglots smaids parādījās brīdī, kad pati Santa par to pārlieku nepārdzīvoja un Santas māsa veikli novērsa mazo sasmērējumu. Uhh atbildība liela – laikam, ja ir gatavi brist pa pielijušu mežu, tad nav liela bēda par kādu novirzi no normas…

Šajā vasarā bija prieks iepazīties un atkārtoti satikt Martu un Tomu no Long Story Short – sirsnīgs māsas un brāļa tandēms lieliskiem video. Dalījāmies stāstos un burkānos, spēka batoniņos. Kopā foršāk dienu piedzīvot un kadrus saķert jaunā pāra priekam.

Pārskatot kāzu mapes, secinu, ka šī bijusi arī viena no lietainākajām kāzu vasarām – auto vienmēr turēju otros, sausos apavus. Prieks gan liels, ka tas nekādā veidā neizjauca svētku dienas un, pieskaņojoties lietum, varēja visu skaisti nosvinēt.

Selfiju spoguļi, krāju selfijus, līdz šim atteicu viesiem, kas piedāvāja kāzās mani arī nofotografēt, bet likās, kapēc gan. Tagad jau šķiet, ka ļoti laba ideja. Brīdī, kad būs jāsvin 80 gadu jubileja, varēšu izdot selfiju grāmatu… Plāns 2017. gadam.

Selfijs ar sirsnīgo Ievu Kohu – kāzu plānotāju – prieks kopā strādāt :)

Priecājos, ka arī šogad sanāca redzēt, kā kāzas svin ārpus Latvijas plašumiem. Šoreiz biju Norvēģijā uz kāzām kā kāzu fotogrāfs (pagājušā gadā sanāca ciemoties Sicīlijā).
Piedalījos fotogrāfu meistardarbnīcā, kuras laikā sapazinos ar fotogrāfi no Norvēģijas, kas bija solījusi draudzenei kā dāvanu safotografēt kāzas. Tā kā pati palika stāvoklī, kāzu fogrāfs nu bija jāmeklē cits.
Piedāvāja man šo iespēju. Ļoti priecājos par šo – sanāca gan tā, ka pati līgavas draudzene netika uz kāzām, jo tieši 2 dienas pirms kāzām piedzima mazais un bija jātiek galā pašam. Norvēģiem gan ir ļoti labas angļu valodas zināšanas, lai arī ceremonija, kas norisinājas senās akmenslauztuvēs, un pārējā dienas daļa bija norvēģu valodā, kopā piedzīvojums ar + zīmi. Vērojot, smaidot un bildējot, kā svin kāzas citās tradīcijās, bet ar to pašu mērķi, kā jebkur pasaulē.

Tesla kā kāzu auto – sākumā neticēju un domāju, ka mani izjoko.

Apprecēties ir tikai pats sākums, nepiekrītu, ka tā obligāti ir tā pati laimīgākā diena dzīvē, viena no īpašajām dienām noteikti.
Agneta ar Pēteri svinēja 10 kāzu jubileju. Ir jāsvin kāzu jubilejas, tās ir īstais kopā būšanas sasniegums, mīlēt un iemīlēt no jauna atkal un atkal. Atkārtoti priecāties un novērtēt to, kā ir.  Ļauties, dauzīties, svinēt divatā un kopā ar draugiem.

“Es smejoties draugiem teicu – es precos, es precos vēlreiz ar savu vīru, tas taču ir brīnišķīgi!” Agnetas stāstu par šo lasiet ligavam.lv

Kā svinēt rožu kāzas – Agnetas un Pētera diena skatāma šeit

Lietus? Jau pieminētais lietus. Nav problēma. Baznīcā stalažas? Nav problēma! Purvā brist – nav problēma! Sauli pļavā ķert – tīrais prieks.
Re re – kā pasakās, viss tik labi un dienai atliek tikai ļauties!

Laikam mazliet pretrunas – iepriekš minēju mičošanu gaišā laikā.
Ja ir tumšs, tik tumšs, ka redzēt neko nevar (septembra otrajā pusē ir ļoti tumšas naktis), tās gan ļauj redzēt zvaigņu debesis ar Piena ceļu un zvaigznājus īpaši koši.
Jā, ja šādās naktīs, katram viesim iedod pa 1 sveicei, sapulcējās miglas apklātā pļavā – ir ļoti spēcīga sajūta. Nakts un klusuma skaņas.

Tas tik parāda, ka katram ir sava pieeja un iespēja. Nav noteikumi, ir tradīciju, kuras katram jāizvērtē vai patīk, vai spēcina un jāsaplāno diena tā, lai ir prieks no rīta uztraukuma līdz pat vakara nogurumam.

Un pat tad, ja sākumā nesanāk kā iecerēts, līdzīgi kā deju soļi, jāturpina dejot, tā kā nekas nebūtu bijis – koncentrējoties tikai uz katru nākošo soli. Šo laikam var piemērot dažādās dzīves situācijas.

Es esmu bagāts, tā varu secināt pēc šī gada apkopojuma – bagāts ar spilgtiem notikumiem, piedzīvojumiem, smaidiem, skūpstiem un prieka (reizēm sentimenta) asarām. Simtiem un tūkstošiem foto kadru, no kura katrs var izlasīt sev to svarīgāko. Svarīgāko atslēgu sajūtām, kas piedzīvotas.

Noslēgumā vēl gribas dalīties ar dažām bildēm, kur redzams es pats. Kapēc ar šīm? Lai gan ikdienā fotografējot cilvēkus, lūdzu viņiem pārlieku nesatraukties, būt pašiem un ļauties sarunai ar mani caur fotokameras aci. Patiesībā tas nav nemaz tik viegli. Man pašam arī ar to nesanāk tik viegli. Fotokamera kaut kādā veidā sasien ar neredzamām auklām, tā ir cita pieredze būt kameras priekšā.
Ar šo gribu teikt, ka ir tikai dabiski un cilvēcīgi mazliet baidīties no šī procesa, bet pats galvenais ir sākt un procesā jau pierādās, ka nemaz tik traki nav :)

Atliek tik nobirdināt prieka asaras un uzlādēt baterijas jaunam kāzu pavasarim.

Paldies visiem, kas uzticējās un palīdzēja šo gadu padarīt tik sajūtām krāsainu.

 

P.s.

Šāds kopsavilkums ir ikgadēja tradīcija. Šeit iespējams apskatīt 2015. un 2014. gada versijas :)

Save

Save

Save

Save

Save

Save

Save