Jūlija un Gints precējās augusta pašā pirmajā dienā. Jūlija ir lieliska grima māksliniece, kas pucējusi vairāk līgavu, nekā var saskaitīt. Gints, savukārt, ir digitālais mākslinieks – 2d un 3d vidēs rada brīnumus. To vieglāk apskatīt, nekā izstāstīt – www.panic.lv
Saliekot šos abus apstākļus kopā, bija skaidrs, ka kāzu diena tiks svinēta ļoti skaisti.
Biju gulējis tikai dažas stundas. Iepriekšējā dienā biju fotografējis pilnu kāzu dienu. Ausa saulains sestdienas rīts, tā vietā, lai saldi gulētu, lecu laukā no gultas un skrēju uz BFS pēc filmu čupām. Dažās no šīs vasaras kāzām jau biju eksperimentējis ar filmu kamērām.
Gribas gan piebilst, šajās kāzās es nebiju galvenais fotogrāfs. Aigai tika uzticēta galvenā fotogrāfa loma, un, tā kā uz kāzām es būtu devies kā šoferis, somu nesējs, dancinātājs un labu vārdu paudējs, galu galā arī kā viesis, iedomājos, ka šī ir lieliska iespēja pabildēt kaut ko ar filmu.
Tad nu sapirku visu, ko šajā mirklī filmu ledusskapītī varēja atrast, un jutos gatavs kāzām.
Divas jaunas pieredzes – fotografēt kāzās ar filmu un fotografēt kā otrajam fotogrāfam. Ir daudz mierīgāka sajūta, jo bildēt var tikai to, kas pašam šķiet svarīgs. Un otrā labā lieta, ir ierobežots kadru skaits. Tas liek pārdomāt divreiz, trīsreiz pirms katras nofotografēšanas.
Liels ieguvums ir foto apstrādes laiks. Filmiņas tik atliek attīstīt, un tās jau ir gandrīz gatavas rādīšanai. Atrādot vēl draugiem pirms publicēšanas, Liene izteicās, ka viņa īsti neredz lielu atšķirību sajūtās un bildēs no tā, ko esmu bildējis ar digitālo kameru. Tas laikam ir pierādījums tam, ka šie ierobežojumi ir tikai apziņā.
Man ir liels prieks par to, kā sanācis šis Jūlijas un Ginta kāzu stāsts. Ungurmuižas telpas bija lieliski izdekorētas, dienas plāns kā pašiem gribas, un viena jautra vakara ballīte ar dejām un smaidiem visas nakts garumā.