Katrs sarkanvīna malks atgādina par sauli, sarkano zemi, nebeidzamiem vīnogulājiem, smaidiem un sarunām, stāstiem un zināšanām. Atgādina par dienām un laiku, ko pavadījām Spānijā. Ir sajūtami tie siltie vasaras vakari, tā liepu smarža pie Ilzes mājas un dzīvīgā murdoņa no kafejnīcu skvēriņa turpat zem liepām.
Tā gardo dūmu smarža tapu ielās vai vēsais vīna pagrabs, vai foto prieki kādā no apstāšanās vietām.
Ceļot ir meklēt sevi, un ceļot var gan pirms, gan pēc ceļojuma, skatoties fotogrāfijas, izzinot vēsturi vai daloties stāstos.
Jau esot mājās, atvērām pirms laba laika dāvanā saņemto sarkanvīnu. Tiesa gan no Itālijas, bet līdzīgās noskaņās kā Larjohas (La Rioja) vīni.
Iedzer malku, un garšu buķete agriež atpakaļ ceļojumā. Līdzīgi kā rabarbermaize garšo pēc bērnības. Atmiņām ir garša un smarža.
Līdzīgi kā fotografējot, man rodas sajūta, ka esmu vistuvāk notikumam, tāpat ir arī ar rakstīšanu. Tieši pierakstot, liekas, ka notikums tiek izdzīvots un piedzīvots līdz galam. Tiek nostiprināta sajūta par to, kā ir būt un kā būt, lai ir vēl labāk.
Vairākkārt esmu mēģinājis rakstīt regulārus blogus, bet tas īsti nav izdevies. Gandrīz katru dienu pierakstu kādu lapaspusi ar ikdienas pārdomām savā dienasgrāmatā. Bet ir daļa pārdomu, kuras gribas iesaistīt sarunās. Domu apmaiņās vai veidot kopā ar bildēm. Kā savu atmiņu kladi ar dažādām tēmām.
Vai man sanāks šoreiz, es ceru, kā jā ? Galvenais ir izvēlēties īsto ātrumu, ar kuru virzīties pa šo taku. Visu Spānijas ceļojumu mūs pavadīja Camino de Santiago taka, nelielus posmus pat nogājām paši. Larjohas pilsētā Logronjo dzīvojām tieši pie takas malas un varējām brokastot kopā ar svētceļotājiem piemājas kafejnīcā.
Viens no ceļojuma augstākajiem punktiem bija pastaigu taka no Zumaijas uz Debu – 8h pastaiga ar saules karstumu, ūdens skaistumu, pļavu zaļumu un mirdzumu acīs. Brīdī, kad likās, ka tūliņ būsim galā, izrādījās, ka esam tik pusceļā.
Jālieto nolietotā frāze par to, ka ceļs ir pats mērķis. Man šo jāatgādina ikdienā biežāk. Svarīgi ir šodiena un darbība, nevis tās virsotnes, kuras tāpat nesniedz cerēto.
Ko es ar šo gribu pateikt?
Iespējams neko, tik parunāties, tik pastaigāties – un dalīties savās pārdomās par dzīvi aiz kameras un dzīvi, esot fotogrāfam.
Ceļojums ir noslēdzies, lai sākas jauns ceļojums.
p.s.
Noteikti iesaku apskatīt Aigas foto kopsavilkumu no Spānijas ceļojuma ;)