Kāzas nebeidzas līdz ar kūkas sagriešanu vai trakulīgām dejām disko gaismu ielokā. Kāzu diena beidzas ar klusumu, tumšiem, reizēm miglainiem, mēnesgaismā ieskautiem ceļiem. Sava veida maģija un noslēpums slēpjas tumsā. Visvairāk atceros tās naktis, kad esmu noslinkojis, nenofotografējis to tumsu, to noslēpumu, kas ieskauj dienā tik pierasto ainavu.
Vislabāk gan sajūtu tās naktis, kad nofotografēju – paņemu līdzi vieglumu, kas iestājas pēc garās darba dienas. Dabas klusumu un dzestro gaisu. Parasti šīs bildes top 20 sec, 30 sec vai pat 1 minūti, līdz ieraugi kadru spožajā kameras ekrānā, ir laiks klusi pavērot naktis un sajust ciklisko laiku. Reizēm pie horizonta jau aust jauna diena. Nekas nebeidzas, tik turpinās atkārtojumos.
Nosolos sev nākošajā kāzu vasarā fotografēt čaklāk naktis, septembra miglas un augusta zvaigžņu debesis.
