Šoreiz tiešā veidā nesaistīts blogs ar kāzām. Gribas padalīties ar pēdējā laikā spilgtāko vizuālo iedvesmu, sajūtu.
Lai gan filma “Mēnesgaisma” skar ļoti dziļas un drūmas problēmas, tajā pašā laikā tas ir arī stāsts par mīlestību, ko ļoti skaistā, vizuālā valodā ir izstāstījis operators James Laxton kopā ar režisoru Barry Jenkins
Bieži vien ne tie pievilcīgākie kadri saturā un vēstījumā ir parādīti skaisti. Vismaz es tajā pamanos saskatīt skaisto sajūtu, kuru grūti raksturot vārdiem, bet tas ir tas klusums, tas mirklis, ko gribas saglabāt. Ar klusumu es domāju mirkli, kad var sajusties šeit un tagad, situācijā. Nedomājot par vakardienu vai rītdienu.
“The light flashes in the transitions between chapters is actually an out of focus digital timecode from a camera slate. During filming the actors were sprayed with oil so their skin would shine on camera and the crew would hold the running slate against the lens to protect it from the sprays. Barry Jenkins saw the out of focus timecode on his view monitor and decided to add it to the film as the light flashes are literally showing time moving forward.”
Kāzu dienā ir līdzīgi izaicinājumu. Notvert mirkli šeit un tagad, lai vienā vai vairākās fotogrāfijās parādās tās dienas vārdos neizskaidrojāmā noskaņa.
Iespēju robežās iesaku filmu redzēt uz lielajiem ekrāniem – vēl var redzēt Forumcinemas!
Kas ir tava pēdējā laika spilgtākā iedvesma?
Filmas treileris
Jau pabeidzot šo ierakstu Youtube piedāvāja noskatīties šo video – ļoti labi izskaidro filmu un veidu kā stāsts tiek izstāstīts.