Jau trešo gadu turpinām vasaras tradīcijas un dodamies pasaulē. Gada vidus ļauj izrauties uz brīdi no darbiem un atvilkt elpu jaunam darbu cēlienam. Pirms diviem gadiem bijām Islandē, pagājušogad Spānijā un šogad Itālijā.
Sistēma līdzīga – lieliska kompānija, auto un +/- dienas plāns ar iespēju doties, kur acis rāda :) Itālijā līdz šim biju bijis 2 reizes. Fotografēju kāzas Itālijai piederošā Sicīlijas salā un Romā uz fotogrāfu konferenci. Pirmās vizītes ļāva novērtēt bagātīgo dabu, kultūras mantojumu, cilvēkus, ēdienus un sauli.
Tas, ka šis brauciens neliks vilties, jau zināju, bet, ka Itālija atklāsies vēl krāšņāka, tas pārsteidza.
Pirms ķeramies pie bildēm, divas piezīmes…
Nedēļu pirms ceļojuma satraumēju pēdu un visa braukšana bija apdraudēta. Tā kā ceļojuma Banda iedrošināja braukt, nolēmu braukt, jo pieticīgākajā scenārijā redzētu auto ceļus un daudzas viesnīcas :D
Otra piezīme, rezervējām auto – mums pašiem šķita, ka Volvo 60V nav nekas tāds, bet izrādās, Itālijā tā ir ekskluzīva mašīna, un maziem burtiņiem līgumā rakstīts, ka tādai vajag 2 kredītkartes (tas nekas, ka pilns maks ar debetkartēm un ir skaidrā nauda), bez 2 kredītkartēm nekādi. Volvo vietā tikām pie Fiat Panda :D – 5 cilvēki + somas 9 dienas un vēl tie kruķi :D Sākumā likās trakums, bet beigās jau tā pieradām + kalnu serpentīnos un pilsētas šaurajās ieliņās tāds mini auto ir varen parocīga lieta.
Ceļojums sadalījās 3 daļās, Alpu daļa, piejūra un pilsētas.
Līdz šim biju bijis kalnos tikai ziemā. Baudot ziemas priekus, rodas kalnu narkotika uz palikšanu. Nebija gan sanācis redzēt kalnus vasarā, kad zied pļavas un, kā izrādās, vēl ir arī sniegs. Itālijā ir ļoti labi ceļi, kas ļāva tikt tuvāk kalnu virsotnēm ar auto.
Stelvio kalnu pāreja un Bernina kalnu pāreja ir jāredz! Bernina gan atrodas Šveices pusē, nav gan tālu no Itālijas robežas.
Kalnu upes satek skaistos ezeros – Gardas ezers, Como ezers, Sanktmoricas ezers un neskaitāmie ezeri kalnu ielokos – tā ūdens zili zaļā krāsa ir neaprakstāma.
Es neesmu labs ceļojumu aprakstu veidotājs, jo pietrūkst pacietības, bildes gan stāsta vairāk.
Foto: Aiga Rēdmane
Foto: Aiga Rēdmane
Foto: Aiga Rēdmane
Foto: Liene Pētersone
Foto: Liene Pētersone
Noteikti jāpiemin arī pilsētas – Dženova, kurā izdevās apskatīt Eliota Ervita krāsainu foto izstādi un Modigliani gleznu suģestējošo parādi.
Piza, Florence, Boloņa, pat neticami šos vārdus pierakstīt – tās liekas kā pasaku, grāmatu un filmu fantāziju vietas. Neticami, ka cilvēki tā kādreiz dzīvojuši, arhitektūra, kas sevī ietver laika elementu.
Nejauši nokļuvām Manarola ciematā, kas, kā izrādās, ir viena no Itālijas ciematu ikonām – piejūras klintīs, stāvā nogāzē daudz krāsainu namu. Lieki piebilst, ka lēkt uz vienas kājas ar kruķiem tur nebija tā vieglākā izklaide, bet noteikti tā vērts. Skaista pilsēta, gards dienas loms un ūdens plašie horizonti.
Foto: Aiga Rēdmane
Foto: Aiga Rēdmane
Foto: Aiga Rēdmane
Foto: Liene Pētersone
Foto: Liene Pētersone
Dzīve ir skaista, tik jāļaujas tai un jāceļo, cik vien tas ir iespējams. Tas ļauj iepazīt sevi, izzināt pasauli.
P.s.
Ak, Itālijā ir ļoooti labs ēdiens, tas neapstājas pie picām, pastām. Saldējums un gardā kafija.
Itālija ir vieta, kur atgriezties, tā sevī slēpj pērles un, jo tālāk no tūristu takām, jo saulaināk :)