Reizēm patīk rakstīt blogus, tā garāk par lietām, kas mani iedvesmo vai par brīvdienu ceļojumiem.
Šoreiz mazāk par kāzām, bet vairāk par to, kā tikt galā ar darbiem, ja esi pašnodarbināts freelanceris vai strādā komandā ar citiem.
To, ka man sevi īpaši jāorganizē vai jānoskaņo darīšanai, aptvēru jau pirms nepilniem 10 gadiem. Neatceros gan galveno impulsu, bet kaut kā tika meklēti ceļi, sistēma, kā strādāt, kā izdarīt laikā un saprast, ar ko sākt. Likās, ka ir kāds noslēpums tajā, jo citiem gan skolā, gan ārpus tās lietas šķietami labāk gāja. Bērnībā, kad mamma lika kaut ko darīt, teicu “tūlīt”, viņa mēdza atkārtot “Nevis tūlīt, bet tūlīt…” Kaut kā pie tā “tūlīt” ik pa laikam turoties, tik nu jau pieaugušo dzīve un cita darba atbildība.
Motīvējošas grāmatas
Pirms tiem daudzajiem gadiem devos jahtas Spaniel pārdzīšanas braucienā un līdzi biju paņēmis David Alen “Getting Things Done”, kas, šķiet, ir tāds zelta fonds no šī žanra. Grāmatā aprakstīta pamatsistēma, kā atsijāt ikdienas darbus un kā saprast, kas svarīgs un kas steidzams. Kā iegūt mieru, veidojot darāmo darbu sarakstus, iekļaut arī “Kādreiz varbūt” sarakstu (“Someday maybe”) ar darbiem, kurus šobrīd negribas veikt, bet atteikties arī negribas. Smadzenēs rodas miera sajūta, jo ideja par izdarīšanu nav atmesta (sakārtot 2004. gada fotogrāfijas, piemēram), bet šobrīd tas nav steidzami un neatliekami.
Kāds no jahtas komandas apvaicājās, ko es tur lasu kaut kādu tuneļa literatūru… ar to ieguvu sajūtu, ka šādas grāmatas labāk slēpt un skaļi nerunāt par šīm tēmām.
Laikos, kad aizvien vairāk cilvēki strādā sev un savā labā, šīs tēmas kļuvušas par ikdienu. Informācija un idejas, kā organizēt darbu bez stingrā priekšnieka ir daudz un dažādas.
Primāri jau, protams, ir jādara darbs, kas patīk. Vienīgi bieži vien sanāk tā, ka fotografēšana no darba laika ir tikai viena daļa, vēl ir jāraksta e-pasti, jāplāno fotosesijas, jābūt aktīvam sociālajos tīklos, jātēlo grāmatvedis vai datorsistēmu administrators. Uzņēmumos katrā no šīm pozīcijām ir savs darbinieks. Lai ar visiem pienākumiem tiktu galā, laiku pa laikam vajag atsvaidzināt sistēmas, lai nerodas rutīna.
No šī gada grāmatām, ko gribas ieteikt, ir Scott Adams “How to Fail at Almost Everything and Still Win Big” – ļoti patika lasīt šo grāmatu, ar joku un humoru, bet par svarīgām lietām. Viena no galvenajām atziņām par to, ka mērķi ir priekš zaudētājiem, bet sistēmas ir galvenais veids, kā darīt labas lietas. Ja mērķis ir noskriet 1/2 maratonu (kā man katru sezonu), tad pēc noskriešanas pazūd motivācija trenēties līdz nākošajam pavasarim. Ja es pieņemtu, ka sistemātiski sportoju katru otro dienu, motivācija kustēties saglabātos regulāri. Tāpat ir ar darbiem, nav jācīnās ar 100 e-pastiem reizi mēnesī, bet sistemātiski katru dienu, konkrētā laikā ar tiem jāstrādā. Lai gan šo grāmatu lasīju salīdzinoši nesen, jau gribas pārlasīt, diemžēl šoreiz neveicu sistemātiskas piezīmes ar labākajām atziņām, te nu bija :)
Jaunākā mīļākā grāmata ir “Deep Work”, vēl gaidu drukāto eksemplāru, youtubē gan var klausīties audio versiju.
Par šo grāmatu uzzināju Toma Kreicberga seminārā par finansēm.Toms sevi nodēvēja par Self-help grāmatu fanu, tas priecē, ka neesmu vienīgais tāds :D
Semināra viens no ieteikumiem, kā iekrāt vairāk vecumdienām, ir tik vienkāršs, kā pelnīt vairāk :) Un, lai pelnītu vairāk, ir jāapgūst jaunas prasmes vai jāattīsta esošās līdz izcilam līmenim. Šī arī varētu būt bloga vērta tēma.
Par Cal Newport grāmatu “Deep WORK” – vēl gan neesmu noklausījies visu, bet viena no domām tur ir šāda, ka svarīgi ir nepārtraukts darbs, kas izklausās vienkārši, bet bieži vien ir grūts uzdevums. Telefona zvani, e-pasti vai soc. tīklu skrollēšana var viegli izsist no koncentrēšanās un nepārtrauktas uzmanības. (Nepārtraukts darbs – 1, 2 vai 3h koncentrēta uzmanība vienam veicamajam uzdevumam) Man reizēm ļoooti grūti atturēties no Instagrama apskatīšanas vai pārbaudīt, kas jauns Facebook, – autors iesaka nevis limitēt soc. tīklus ikdienā, bet definēt konkrētu laiku, kad tos lietot, un pārējā laikā ļauties garlaicībai, jo tā ir ļoooti svarīga radošam darbam. Tik vien kā bieži var attaisnoties, ka ieskatīšanās facebook vai instagram ir kā darba pienākums :D
Kā es plānoju savu ikdienu
Savus paradumus bieži mainu, šobrīd ikdienas darbus un pienākumus organizēju pierakstos galda kalendārā no Mjau.
Ierakstu 2-4 svarīgākos dienas darbus un pēc paveikšanas tos priecīgi izstrīpoju. Mēneša sākumā nopirku krāsainus flomāsterus, lai katrai dienai sava krāsa, nedēļa raibāka, un var redzēt, kā katru reizi citādāk tā izkrāsosies, jo gadās reizes, kad kādu no darbiem paveicu ātrāk un kādu vēlāk. Krāsām iespēja pārklāties – šādi mazi nieki mani notur pie pierastās sistēmas un neļauj palikt rutīnā.
Ilgtermiņa sarakstus un “varbūt kādreiz izdarīšu” darbus ogranizēju OmniFocus programmā, nejēdzīgi dārga, bet labi sen jau iegādājos. Lietoju gan ar intervāliem, reizēm noslinkoju visu tur savadīt, iespējas gan plašas, balstās uz jau pieminēto David Alen – Getting Things Done. To gan var paveikt arī kādā vienkāršākā, bezmaksas teksta failā, kuru var redzēt un labot, gan telefonā, gan datorā.
Ceru, ka noderēja kāda ideja, un nu darbiem turbo režīms :)
Metožu ir daudz, tapēc arī lasāmo grāmatu pulks ir liels.
Es gan vēl vasaras noslēgumā dzīvoju ar kāzu apstrādēm, un drīz jauni, skaisti kāzu stāsti tepat mājaslapā un citos tīklos :)