Ja vispār var izteikt kaut kādus noteikumus, lai kāzas būtu izdevušās, tad pirmais ko es teiktu būtu sekojiet savai sirdsbalsij. Dariet kā pašiem gribas.
Aizmirstot visas tradīcijas, vecāku vai vedēju iegribas un ļaujieties savai patikai. Vai gluži pretēji, dariet kā pasaulē iekārtots, ja tas spēj radīt prieku sirdī.
Lauras un Laura kāzās viss bija citādi un tajā pašā laikā nekas netika aizmirsts. Bija gan ceremonija ar ļoti skaistiem dzejoļiem (kas nedēļām ilgi dzīvo pēc tam galvā), gan pavasara saules prieks, gan pirmais valsis un kāzu kūka, nē kūkas arī bija vairāk kā viena (par kūkām vēlāk).
Ja vakar saņēmu e-pastu par 2015. gada jūnija datumu, tad Lauru un Lauri satiktu divas nedēļas pirms kāzu dienas. Un ir liels prieks, ka satiku, jo tas tiešām bija atmiņā paliekošs piedzīvojums.
To visu nesanāks man iepīt vārdos. Skatāties bildes un pirms to darāt, noskaņai O.Vācieša vārdi:
Nebaidies, ka man šodien nav smieklu,
es esmu bagāts un smejos ar skumjām,
un bagāts es esmu tieši ar tevi,
tik ļoti bagāts, ka drusciņ ir jāskumst,
taisni par to, ka tik daudz ir pārāk –
gaišs līdz reibonim, laimīgs līdz sāpēm.
P.s.
Par kūkām varētu stāstīt un stāstīt, bet AnnaPanna.lv var izstāstīt vairāk. Tur jau gan nav ko klausīties, tik jāiet ēst tos gardumus.