Baiba un Artūrs svinēja kāzas rudenī. Kā jau visas kāzas, šī bija īpaša diena. Liels fotogrāfa prieks ir tad, ja viņam uzticas un ļauj strādāt, vēl lielāks prieks, ja gaumes sakrīt un saprašanās ir no pusvārda. Baibas un Artūra kāzu diena tika svinēta saulainā septembra dienā tepat Rīgā. Mazā ģimenes pulkā ar vieglumu un īstumu. Klusa un īsa ceremonija dzimtsarakstu kabinetā tepat pretī Dailes teātrim.
Sanāca dikti jautri, dāma, kas vadīja kāzu ceremoniju sākumā tika satikta lifā, neko nenojautuši viegli jokojām. Ceremonijas laikā atvilknē iezvanījās telefons, tā klasiskā Nokias melodija, visi sasmaidās, bet izliekas nedzirdot. Pati ceremonijas vadītāja arī staltā mierā turpina iesākto pantiņu. Dod jaunajam pārim parakstīt papīrus un tad ar veiklu rokas kustību noklusina vibrējošo ierīci. Tas pat netraucēja, radīja tik vēl vienu pieturpunktu kopējā kāzu priekā.
Par šīm kāzām varētu stāstīt un stāstīt, bet labāk jau skatīties kāzu stāstu pašiem un atcerēties, ka šie svētki katram ir jāsvin tā, kā sirds liek. Nav nekādu kāzu standartu, viss ir pašu priekam un atmiņām.
Rīgas kāzu stāsts, saulains ceļojums ar kuģīti.