Pirms dažām nedēļām es biju Stokhomā uz kāzu fotogrāfu samitu. Pēc šī iedvesmojošā pasākuma mums bija viena brīva diena, ko pavadīt pilsētā.
Šī bija mana pirmā viesošanās Zviedrijā, lai gan tā ir tikai vienas stundas lidojuma attālumā. Lai aizbrauktu uz Daugavpili, vajag vairāk laika, nekā nokļūt Stokholmā.
Manas vienīgās zināšanas par Zviedriju ir bērnībā lasītais Astrīdas Lindgrēnas Karlsona stāsts un, protams, viņu hokeja spēks. Pat kauns skatīties, kā viņi apspēlēja mūs pēdējā hokeja čempionātā.
Kopā ar maniem foto draugiem izīrējām dzīvoklīti caur Airbnb. Pieredze gan laba, lai gan nenācās viegli, 3 mēnešu laikā mums atteica 3 dzīvokļus. Šis gan bija ļoti lielisks miteklis, 20 minūšu gājienā no vecpilsētas, un no loga skats kā Karlsona grāmatā – jumti vien. Burvīgi.
Savā ziņā pilsētā ir Rīgas, māju sajūta. Pirmie iespaidi ļoti iedvesmojoši. Es tur varētu dzīvot. Cilvēki atvērti un laipni, tiesa gan vietējos sanāca satikt tikai veikalā un kafejnīcā pie kases. Laiks mūs arī lutināja, katru dienu spīdēja saule, tā lieliskā rudens saule, kas iedvesmo un silda.
Kā jau kārtīgam hipsterim pieklājas, arī man garšo kafija. Ātri vien esmu pieķēries šai kafijas adatai, un, ņemot palīgā Foursquare aplikāciju, atradām lielisko Kafe Esaias, bija ērti tur nokļūt, jo tā bija uz tās pašas ielas, kur pasākuma norises kinoteātris. Kafija, protams, lieliska. Kā raksta kāds apmeklētājs TripAdvisor, šī esot 2014. gadā atzīta kā labākā kafijas vieta Stokholmā.
Ko fotogrāfi dara brīvdienās? Pamatā turpina fotogrāfēt vai skatās citu fotogrāfu darbus. Devāmies uz fotogrāfijas muzeju Fotografiska, kurā apskatāma Martina Šollera izstāde. Lieli, skaisti portreti – daudz vietas, kur iedvesmoties un padomāt. Noteikti iesaku apskatīties, ja sanāk būtu Zviedrijā. Izstāde atvēra līdz 7. februārim
Pasākumam beidzoties, devāmies vakariņu medībās. Saules gaisma mūs aplaimoja ar lielisko fotoprieku. Liene Pētersone ir lieliska kāzu un portretu fotogrāfe. Lai gan esam labi draugi, ir liels izaicinājums nofotogrāfēt kādu labu portretu fotogrāfam. Lieliskā gaisma man nāca palīgā. Tāds maģisks mirklis.
Retas ir tās reizes, kad es esmu kadram otrā pusē. Paldies Aigai par bildi.
Stokholma noteikti ir vieta, kur atgriezties, drīz jau došos tur atkal uz Nordica workšopu novembra beigās.
