White Workshop // Pāvilosta 2017

Ik pa laikam dzīvē ir mirkļi, kas maina skatījumu uz šodienu. No vienas puses nekas tāds nav noticis, bet no otras puses liekas, ka viss ir mainījies, ieguvis citādāku nokrāsu vai noskaņu. Pamatā – labā nozīmē.

Šīs stāsts būs par pārmaiņu sajūtu, par jaunu pieredzi un prieku kopā būt.

Pirms vairākiem mēnešiem Miks Šēls dalījās ar ideju par White Workshop organizēšanu. Uzrunāja draugus un lieliskos fotogrāfus Aigu, Lieni, Intu, Aināru un mani :)
White būtu iespēja satikties, mācīties, dalīties un sarunāties ar draugiem, iepazīties ar jauniem draugiem. Pasēdēt saulē un kopā darīt.

Lai gan pats galvenais – celt kopējo fotografēšanas līmeni, uzlabot attieksmi pašiem pret savu darbu, iedvesmoties lielām lietām un atcerēties, cik forši ir darīt to, ko darām.

Neviens nevarēja iedomāties, ka sanāks tik labi.

Dalībai pirmajā White Workšop pirmajās stundās jau pieteicās vairāk gribētāju, nekā bija iespējams uzņemt – kas jau parādīja, ka esam uz pareizā ceļa. Pirmajā mirklī pārsteidza tas, ka pieteicās arī vairāki jau zināmi un ikdienā profesionāli fotogrāfi, lai pašiem šķieta, ka būs daudzi, kas vēl ir ceļā uz pilna laika fotogrāfa profesiju.

Atpakaļ ceļa vairs nebija, bija rūpīgi jāgatavojas, lai tam visam būtu jēga.

Vairākiem no mūsu komandas šī bija arī pirmā publiskā uzstāšanās, stāstot par to, ko darām un kā darām. Pirmajā mirklī var šķist, kas gan tur tik īpašs, bet tā kā ikviens no mums ir sācis darba gaitas ar darbiņiem, kas nepatīk vai nav tādi, kas silda sirdi, tad ceļš līdz savam īstajam darbam, kas rada prieku un gandarījumu nereti ir grūts un pārbaudījumu pilns.

Pastāstīt skaļi gan sev, gan citiem par grūtībām, priekiem un pārdomām nereti ir emocionāls piedzīvojis jau savējo lokā, kur nu vēl 30+ fotogrāfu priekšā, kuri vēlās kaut ko iemācīties un noteikti paši var kaut ko iemācīt.

Braucot apskatīt izvēlēto norises vietu janvārī, mums sanāca tāds netīšs komandas saliedēšanas pasākums. Stiprajā janvāra sniegputenī pamatīgi iestigām uz kāda lauku ceļa, kas parādīja, ka kopā varam to, kas vienam nebūtu pa spēkam.

Kas gan notika šajā nedēļas nogalē Pāvilostā.

Nekļūdīgs ir vietas nosaukums – Vēju paradīze -, kur netrūka vēja un saules.

Satikās vairāk nekā 30 fotogrāfi, topošie fotogrāfi un interesenti, lai klausītos apsolītajās lekcijās, lai sarunātos, kopīgi fotografētu un dalītos pieredzē neformālā gaisotnē.

Lai tam visam būtu kāds rāmis un struktūra, divās dienās notika 6 lekcijas un 2 kopīgas fotografēšanas.

Lieliskais Kaspars Breidaks salauza iepazīšanās ledu vienā elpas vilcienā, enerģiskā intro daļa un, tie, kas vēl nebija pazīstami, iepazinās, tie kas jau bija pazīstami, metās dejās un smaidos :)

Kā pirmais uzstājās Ainārs – stāstot par savu ceļu kāzu fotogrāfijā, kā pārcēlies no Anglijas atpakaļ uz dzīvi Latvijā. Kā caur paša pieredzi atradis savu vietu foto laukā, un lieliski parāda, ka var mērķtiecīgi un veiksmīgi darboties, nedzīvojot Rīgā, un fotostudija nav tas, kas mūs padara par fotogrāfiem.

Pēc pusdienu pauzes Inta Lankovska stāstīja, kā uzrunāt ideālo klientu. Kā saprast, kas esi pats un kā satikties ar sev līdzīgajiem, lai kopīgiem spēkiem rezultāts būtu vislabākais.

Kā tikt pie šīs skaidrības + kā caur sociālajiem medijiem to efektīvāk realizēt.
Kad pirmā deva ideju un domu uztvertas, bija pienācis laiks praktiskajai daļai.

Lieliskā Aija Ūdentiņa bija sapucējusi foršos modeļus – dejotāju Lieni Gravu un sirsnīgo pāri Ketiju un Kristapu.

Fotografēšana notika paralēli divās grupās.

Vienu vadīja Aiga Rēdmane – turpat Vēju paradīzes telpās. Aiga bija sagatavojusi pašas apgleznotu fonu, kopīgi ar Lieni un Aiju uzmeklējušas tērpus (paldies Pixie Won’t Play un ZIB par atsaucību). Rādīja, kā praktiski top skaistie vāki žurnāliem. Kā izvēlas vietu telpā, kā meklē īsto gaismu un skaistākos leņķus, pozas, lai parādītu vislabāk skaistumu.

Otrā grupa tikmēr devās ārā, kopā ar Lieni Pētersoni un Miku Šēlu izspēlēja kāzu fotosesijas situāciju (Paldies Līgai Bangai par tērpiem). Iepriekš noskatītās vietās abi parādīja, cik atšķirīgos piegājienos var tikt pie īstā kadra. Lieliska kombinācija ikvienam šādi parādot, ka nav svarīgi kā, galvenais, ka zina, ko grib un metodes ir pieskaņotas fotogrāfa personībai.

Pirmās dienas vakars noslēdzās ar Lienes emocionālo stāstu par darba ētiku, par attieksmi pret darbu, cilvēkiem, kam to darām un pašiem pret sevi. Kā savienot ambīcijas ar pāra vēlmēm, kā cienīt sevi un cilvēkus, kuri mums uzticas ar savu svētku dienu.

Aizkustināti un iedvesmoti vakara noskaņās cilvēki dalījās un vakarēja jau neformālā gaisotnē. Tā ir kā ceturtā lekcija, kur katrs sarunās dalās par to, kas viņam svarīgs, pie vīna un uzkodu galda par darbu, dzīvi un emocijām.

Otrās dienas rīts sākās neticami raiti. Godīgi sakot, likās, ka uz agro rīta lekciju 9:30 lielākā daļa nepamodīsies.

Mana lekcijas tēma bija Laika Hakeris. Stāstīju par to, kā sāku savu ceļu fotogrāfijā un kā cīnos ar slinkumu, prokrastināciju, bailēm no nesanākšanas un kā paātrināt darba ciklus, tehniskos procesus, lai vēlamie darbi rit ātrāk un efektīvāk.

Pēc lekcijas sekoja otrās dienas dzīvā bildēšana – grupas mainījās vietām un līdzīgi kā pirmajā dienā vēroja, kā Aiga un Liene kopā ar Miku bildē un atrod savus maģiskos kadrus.

Pēc gardajām pusdienām Āķa galā uzstājās Aiga Rēdmane ar lekciju par Kā – kur slēpjas viņas burvju nūjiņa. Stāstīja par bērnību, kā tā ir ietekmējusi vizuālo sajūtu un gaumi. Par ikvienu svarīgo elementu aiz burvīgajām bildēm.

Kā top žurnāla kadri sadarbībā ar izdevniecībām, stilistiem, pucētajiem. Kā izvēlās vietu – kā top idejas un kā tās tiek realizētas.

Kā noslēdzošais runātājs bija Miks Šēls. Lekcijas tēma “Visiem zināmais noslēpums”.

Lekcija, kas sapurināja ikvienu. Kā nospiest Starta pogu, kā viņš ir salīdzinoši ātri atradis savu rokrakstu, veidu kā strādāt. Kā iepriekšējā pieredze nekustamo īpašumu jomā palīdz strādāt foto darbu, kas parada laimīgu.

Te arī pirmais White Workshop noslēdzās, bet nekas jau nebeidzās.

Šīs ir lielisks pamats turpinājumam un ļoti labs pierādījums tam, ka kopā varam vairāk. Ka kopā ir jautrāk, sirsnīgāk un foršāk.

Divas dienas dzīvoju tāda iztukšojuma sajūtā, jo, lai viss notiktu, kā noticis, tas prasīja daudz spēku, emociju un laika. Un tajā pašā laikā ir laimes sajūta par savu vietu šeit. Par iespēju pašam satikties ar sevi. Par iespēju iepazīt jau labus draugus vēl labāk un iegūt jaunus draugus.

Nekas nebeidzas, viss turpinās ar jaunu spēku.

Paldies visiem atsaucīgajiem dalībniekiem.
Paldies superīgajiem modeļiem – Lienei, Ketijai un Kristapam!!!
Paldies Līgai Bangai, Pixie Won’t Play un ZIB!
Paldies Manilla par papīra labumiem.
Paldies Kaivai Narbutei par skaisto logo.
Paldies Solavi.lv par projektoru.
Paldies atsaucīgajiem palīgiem, super viesmīlīgajam Hotel Vēju Paradīze, jo īpaši Ilmāram !!!
Paldies Āķa gals par gardajiem ēdieniem un spēju uzņemt izsalkušo fotogrāfu baru :)
Paldies Mikam, kas visu šo savilka kopā!

Šī noteikti ir veiksme, kur katrs no mums darīja to labāko, ko var, kur likām lietā WUN un Baltijas Nikon pasākumos gūto pieredzi. Šis bija tāds workšops, uz kuru es pats brauktu kā dalībnieks. Ar ārzemju sajūtu, radošo ceļojumu laikā un telpā.

Tiekamies!!

Save

Save

Save

Save

Save

Save

Save

Save